Chapter int64 1 383 | Verse int64 0 320 | Sanskrit stringlengths 36 2.31k | Transliteration stringlengths 30 2.3k ⌀ |
|---|---|---|---|
6 | 8 | पादौ गृहीत्वा रामेण कर्षिता सापराधतः । तेन वैरेण सा राम वनवासञ्च काङ्क्षति ॥ ८ ॥ | pādau gṛhītvā rāmeṇa karṣitā sāparādhataḥ | tena vaireṇa sā rāma vanavāsañca kāṅkṣati || 8 || |
6 | 9 | कैकेयि त्वं समुत्तिष्ठ रामराज्याभिषेचनं । मरणं तव पुत्रस्य मम ते नात्र संशयः ॥ ९ ॥ | kaikeyi tvaṃ samuttiṣṭha rāmarājyābhiṣecanaṃ | maraṇaṃ tava putrasya mama te nātra saṃśayaḥ || 9 || |
6 | 10 | कुब्जयोक्तञ्च तच्छ्रुत्वा एकमाभरणं ददौ । उवाच मे यथा रामस्तथा मे भरतः सुतः ॥ १० ॥ | kubjayoktañca tacchrutvā ekamābharaṇaṃ dadau | uvāca me yathā rāmastathā me bharataḥ sutaḥ || 10 || |
6 | 11 | उपायन्तु न पश्यामि भरतो येन राज्यभाक् । कैकेयीमब्रवीत्क्रुद्धा हारं त्यक्त्वाथ मन्थरा ॥ ११ ॥ | upāyantu na paśyāmi bharato yena rājyabhāk | kaikeyīmabravītkruddhā hāraṃ tyaktvātha mantharā || 11 || |
6 | 12 | बालिशे रक्ष भरतमात्मानं माञ्च राघवात् । भविता राघवो राजा राघवस्य ततः सुतः ॥ १२ ॥ | bāliśe rakṣa bharatamātmānaṃ māñca rāghavāt | bhavitā rāghavo rājā rāghavasya tataḥ sutaḥ || 12 || |
6 | 13 | राजवंशस्तु कैकेयि भरतात्परिहास्यते । देवासुरे पुरा युद्धे शम्बरेण हताः सुराः ॥ १३ ॥ | rājavaṃśastu kaikeyi bharatātparihāsyate | devāsure purā yuddhe śambareṇa hatāḥ surāḥ || 13 || |
6 | 14 | रात्रौ भर्ता गतस्तत्र रक्षितो विद्यया त्वया । वरद्वयन्तदा प्रादाद्याचेदानीं नृपञ्च तत् ॥ १४ ॥ | rātrau bhartā gatastatra rakṣito vidyayā tvayā | varadvayantadā prādādyācedānīṃ nṛpañca tat || 14 || |
6 | 15 | रामस्य च वनेवासं नव वर्षाणि पञ्च च । यौवराज्यञ्च भरते तदिदानीं प्रदास्यति ॥ १५ ॥ | rāmasya ca vanevāsaṃ nava varṣāṇi pañca ca | yauvarājyañca bharate tadidānīṃ pradāsyati || 15 || |
6 | 16 | प्रोत्साहिता कुब्जया सा अनर्थे चार्थदर्शिनी । उवाच सदुपायं मे कच्चित्तं कारयिष्यति ॥ १६ ॥ | protsāhitā kubjayā sā anarthe cārthadarśinī | uvāca sadupāyaṃ me kaccittaṃ kārayiṣyati || 16 || |
6 | 17 | क्रोधागारं प्रविष्टाथ पतिता भुवि मूर्छिता । द्विजादीनर्चयित्वाथ राजा दशरथस्तदा ॥ १७ ॥ | krodhāgāraṃ praviṣṭātha patitā bhuvi mūrchitā | dvijādīnarcayitvātha rājā daśarathastadā || 17 || |
6 | 18 | ददर्श केकयीं रुष्टामुवाच कथमीदृशी । रोगार्ता किं भयोद्विग्ना किमिच्छसि करोमि तत् ॥ १८ ॥ | dadarśa kekayīṃ ruṣṭāmuvāca kathamīdṛśī | rogārtā kiṃ bhayodvignā kimicchasi karomi tat || 18 || |
6 | 19 | येन रामेण हि विना न जीवामि मुहूर्तकम् । शपामि तेन कुर्यां वै वाञ्छितं तव सुन्दरि ॥ १९ ॥ | yena rāmeṇa hi vinā na jīvāmi muhūrtakam | śapāmi tena kuryāṃ vai vāñchitaṃ tava sundari || 19 || |
6 | 20 | सत्यं ब्रूहीति सोवाच नृपं मह्यं ददासि चेत् । वरद्वयं पूर्वदत्तं सत्यात्त्वं देहि मे नृप ॥ २० ॥ | satyaṃ brūhīti sovāca nṛpaṃ mahyaṃ dadāsi cet | varadvayaṃ pūrvadattaṃ satyāttvaṃ dehi me nṛpa || 20 || |
6 | 21 | चतुर्दशसमा रामो वने वसतु संयतः । सम्भारैरेभिरद्यैव भरतोत्राभिषेच्यताम् ॥ २१ ॥ | caturdaśasamā rāmo vane vasatu saṃyataḥ | sambhārairebhiradyaiva bharatotrābhiṣecyatām || 21 || |
6 | 22 | विषं पीत्वा मरिष्यामि दास्यसि त्वं न चेन्नृप । तच्छ्रुत्वा मूर्छितो भूमौ वज्राहत इवापतत् ॥ २२ ॥ | viṣaṃ pītvā mariṣyāmi dāsyasi tvaṃ na cennṛpa | tacchrutvā mūrchito bhūmau vajrāhata ivāpatat || 22 || |
6 | 23 | मुहूर्ताच्चेतनां प्राप्य कैकेयीमिदमब्रवीत् । किं कृतं तव रामेण मया वा पापनिश्चये ॥ २३ ॥ | muhūrtāccetanāṃ prāpya kaikeyīmidamabravīt | kiṃ kṛtaṃ tava rāmeṇa mayā vā pāpaniścaye || 23 || |
6 | 24 | यन्मामेवं ब्रवीषि त्वं सर्वलोकाप्रियङ्करि । केवलं त्वत्प्रियं कृत्वा भविष्यामि सुनिन्दितः ॥ २४ ॥ | yanmāmevaṃ bravīṣi tvaṃ sarvalokāpriyaṅkari | kevalaṃ tvatpriyaṃ kṛtvā bhaviṣyāmi suninditaḥ || 24 || |
6 | 25 | या त्वं भार्या कालरात्री भरतो नेदृशः सुतः । प्रशाधि विधवा राज्यं मृते मयि गते सुते ॥ २५ ॥ | yā tvaṃ bhāryā kālarātrī bharato nedṛśaḥ sutaḥ | praśādhi vidhavā rājyaṃ mṛte mayi gate sute || 25 || |
6 | 26 | सत्यपाशनिबद्धस्तु राममाहूय चाब्रवीत् । कैकेय्या वञ्चितो राम राज्यं कुरु निगृह्य माम् ॥ २६ ॥ | satyapāśanibaddhastu rāmamāhūya cābravīt | kaikeyyā vañcito rāma rājyaṃ kuru nigṛhya mām || 26 || |
6 | 27 | त्वया वने तु वस्तव्यं कैकेयीभरतो नृपः । पितरञ्चैव कैकेयीं नमस्कृत्य प्रदक्षिणं ॥ २७ ॥ | tvayā vane tu vastavyaṃ kaikeyībharato nṛpaḥ | pitarañcaiva kaikeyīṃ namaskṛtya pradakṣiṇaṃ || 27 || |
6 | 28 | कृत्वा नत्वा च कौशल्यां समाश्वस्य सलक्ष्मणः । सीतया भार्यया सार्धं सरथः ससुमन्त्रकः ॥ २८ ॥ | kṛtvā natvā ca kauśalyāṃ samāśvasya salakṣmaṇaḥ | sītayā bhāryayā sārdhaṃ sarathaḥ sasumantrakaḥ || 28 || |
6 | 29 | दत्वा दानानि विप्रेभ्यो दीनानाथेभ्य एव सः । मातृभिश्चैव विप्राद्यैः शोकार्तैर्निर्गतः पुरात् ॥ २९ ॥ | datvā dānāni viprebhyo dīnānāthebhya eva saḥ | mātṛbhiścaiva viprādyaiḥ śokārtairnirgataḥ purāt || 29 || |
6 | 30 | उषित्वा तमसातीरे रात्रौ पौरान् विहाय च । प्रभाते तमपश्यन्तोऽयोध्यां ते पुनरागताः ॥ ३० ॥ | uṣitvā tamasātīre rātrau paurān vihāya ca | prabhāte tamapaśyanto'yodhyāṃ te punarāgatāḥ || 30 || |
6 | 31 | रुदन् राजापि कौशल्या गृहमागात्सुदुःखितः । पौरा जना स्त्रियः सर्वा रुरुदू राजयोषितः ॥ ३१ ॥ | rudan rājāpi kauśalyā gṛhamāgātsuduḥkhitaḥ | paurā janā striyaḥ sarvā rurudū rājayoṣitaḥ || 31 || |
6 | 32 | रामो रथस्थश्चीराढ्यः शृङ्गवेरपुरं ययौ । गुहेन पूजितस्तत्र इङ्गुदीमूलमाश्रितः ॥ ३२ ॥ | rāmo rathasthaścīrāḍhyaḥ śṛṅgaverapuraṃ yayau | guhena pūjitastatra iṅgudīmūlamāśritaḥ || 32 || |
6 | 33 | लक्ष्मणः स गुहो रात्रौ चक्रतुर्जागरं हि तौ । सुमन्त्रं सरथं त्यक्त्वा प्रातर्नावाथ जाह्नवीं ॥ ३३ ॥ | lakṣmaṇaḥ sa guho rātrau cakraturjāgaraṃ hi tau | sumantraṃ sarathaṃ tyaktvā prātarnāvātha jāhnavīṃ || 33 || |
6 | 34 | रामलक्ष्मणसीताश्च तीर्णा आपुः प्रयागकम् । भरद्वाजं नमस्कृत्य चित्रकूटं गिरिं ययुः ॥ ३४ ॥ | rāmalakṣmaṇasītāśca tīrṇā āpuḥ prayāgakam | bharadvājaṃ namaskṛtya citrakūṭaṃ giriṃ yayuḥ || 34 || |
6 | 35 | वास्तुपूजान्ततः कृत्वा स्थिता मन्दाकिनीतटे । सीतायै दर्शयामास चित्रकूटञ्च राघवः ॥ ३५ ॥ | vāstupūjāntataḥ kṛtvā sthitā mandākinītaṭe | sītāyai darśayāmāsa citrakūṭañca rāghavaḥ || 35 || |
6 | 36 | नखैर्विदारयन्तन्तां काकन्तच्चक्षुराक्षिपत् । ऐषिकास्त्रेण शरणं प्राप्तो देवान् विहायसः ॥ ३६ ॥ | nakhairvidārayantantāṃ kākantaccakṣurākṣipat | aiṣikāstreṇa śaraṇaṃ prāpto devān vihāyasaḥ || 36 || |
6 | 37 | रामे वनं गते राजा षष्ठेऽह्नि निशि चाब्रवीत् । कौशल्यां स कथां पौर्वां यदज्ञानद्धतः पुरा ॥ ३७ ॥ | rāme vanaṃ gate rājā ṣaṣṭhe'hni niśi cābravīt | kauśalyāṃ sa kathāṃ paurvāṃ yadajñānaddhataḥ purā || 37 || |
6 | 38 | कौमारे शरयूतीरे यज्ञदत्तकुमारकः । शब्दभेदाच्च कुम्भेन शब्दं कुर्वंश्च तत्पिता ॥ ३८ ॥ | kaumāre śarayūtīre yajñadattakumārakaḥ | śabdabhedācca kumbhena śabdaṃ kurvaṃśca tatpitā || 38 || |
6 | 39 | शशाप विलपन्मात्रा शोकं कृत्वा रुदन्मुहुः । पुत्रं विना मरिष्यावस्त्वं च शोकान्मरिष्यसि ॥ ३९ ॥ | śaśāpa vilapanmātrā śokaṃ kṛtvā rudanmuhuḥ | putraṃ vinā mariṣyāvastvaṃ ca śokānmariṣyasi || 39 || |
6 | 40 | पुत्रं विना स्मरन् शोकात्कौशल्ये मरणं मम । कथामुक्त्वाथ हा राममुक्त्वा राजा दिवङ्गतः ॥ ४० ॥ | putraṃ vinā smaran śokātkauśalye maraṇaṃ mama | kathāmuktvātha hā rāmamuktvā rājā divaṅgataḥ || 40 || |
6 | 41 | सुप्तं मत्त्वाथ कौशल्या सुप्ता शोकार्तमेव सा । सुप्रभाते गायनाश्च सूतमागधवन्दिनः ॥ ४१ ॥ | suptaṃ mattvātha kauśalyā suptā śokārtameva sā | suprabhāte gāyanāśca sūtamāgadhavandinaḥ || 41 || |
6 | 42 | प्रबोधका बोधयन्ति न च बुध्यत्यसौ मृतः । कौशल्या तं मृतं ज्ञात्वा हा हतास्मीति चाब्रवीत् ॥ ४२ ॥ | prabodhakā bodhayanti na ca budhyatyasau mṛtaḥ | kauśalyā taṃ mṛtaṃ jñātvā hā hatāsmīti cābravīt || 42 || |
6 | 43 | नरा नार्योऽथ रुरुदुरानीतो भरतस्तदा । वशिष्ठाद्यैः सशत्रुघ्नः शीघ्रं राजगृहात्पुरीम् ॥ ४३ ॥ | narā nāryo'tha rurudurānīto bharatastadā | vaśiṣṭhādyaiḥ saśatrughnaḥ śīghraṃ rājagṛhātpurīm || 43 || |
6 | 44 | दृष्ट्वा सशोकां कैकेयीं निन्दयामास दुःखितः । अकीर्तिः पातिता मूर्ध्नि कौशल्यां स प्रशस्य च ॥ ४४ ॥ | dṛṣṭvā saśokāṃ kaikeyīṃ nindayāmāsa duḥkhitaḥ | akīrtiḥ pātitā mūrdhni kauśalyāṃ sa praśasya ca || 44 || |
6 | 45 | पितरन्तैलद्रोणिस्थं संस्कृत्य सरयूतटे । वशिष्ठाद्यैर्जनैरुक्तो राज्यं कुर्विति सोऽब्रवीत् ॥ ४५ ॥ | pitarantailadroṇisthaṃ saṃskṛtya sarayūtaṭe | vaśiṣṭhādyairjanairukto rājyaṃ kurviti so'bravīt || 45 || |
6 | 46 | व्रजामि राममानेतुं रामो राजा मतो बली । शृङ्गवेरं प्रयागञ्च भरद्वाजेन भोजितः ॥ ४६ ॥ | vrajāmi rāmamānetuṃ rāmo rājā mato balī | śṛṅgaveraṃ prayāgañca bharadvājena bhojitaḥ || 46 || |
6 | 47 | नमस्कृत्य भरद्वाजं रामं लक्ष्मणमागतः । पिता स्वर्गं गतो राम अयोध्यायां नृपो भव ॥ ४७ ॥ | namaskṛtya bharadvājaṃ rāmaṃ lakṣmaṇamāgataḥ | pitā svargaṃ gato rāma ayodhyāyāṃ nṛpo bhava || 47 || |
6 | 48 | अहं वनं प्रयास्यामि त्वदादेशप्रतीक्षकः । रामः श्रुत्वा जलं दत्वा गृहीत्वा पादुके व्रज ॥ ४८ ॥ | ahaṃ vanaṃ prayāsyāmi tvadādeśapratīkṣakaḥ | rāmaḥ śrutvā jalaṃ datvā gṛhītvā pāduke vraja || 48 || |
6 | 49 | राज्यायाहन्नयास्यामि सत्याच्चीरजटाधरः । रामोक्तो भरतश्चायान्नन्दिग्रामे स्थितो बली । त्यक्त्वायोध्यां पादुके ते पूज्य राज्यमपालयत् ॥ ४९ ॥ | rājyāyāhannayāsyāmi satyāccīrajaṭādharaḥ | rāmokto bharataścāyānnandigrāme sthito balī | tyaktvāyodhyāṃ pāduke te pūjya rājyamapālayat || 49 || |
7 | 1 | नारद उवाच । रामो वशिष्ठं मातॄश्च नत्वाऽत्रिञ्च प्रणम्य सः । अनसूयाञ्च तत्पत्नीं शरभङ्गं सुतीक्ष्णकम् ॥ १ ॥ | nārada uvāca | rāmo vaśiṣṭhaṃ mātṝśca natvā'triñca praṇamya saḥ | anasūyāñca tatpatnīṃ śarabhaṅgaṃ sutīkṣṇakam || 1 || |
7 | 2 | अगस्त्य भ्रातरं नत्वा अगस्त्यन्तत्प्रसादतः । धनुः खङ्गञ्च सम्प्राप्य दण्डकारण्यमागतः ॥ २ ॥ | agastya bhrātaraṃ natvā agastyantatprasādataḥ | dhanuḥ khaṅgañca samprāpya daṇḍakāraṇyamāgataḥ || 2 || |
7 | 3 | जनस्थाने पञ्चवट्यां स्थितो गोदावरीं तटे । तत्र सूर्पणखायाता भक्षितुं तान् भयङ्करी ॥ ३ ॥ | janasthāne pañcavaṭyāṃ sthito godāvarīṃ taṭe | tatra sūrpaṇakhāyātā bhakṣituṃ tān bhayaṅkarī || 3 || |
7 | 4 | रामं सुरूपं दृष्ट्वा सा कामिनी वाक्यमब्रवीत् । कस्त्वं कस्मात्समायातो भर्त्ता मे भव चार्थितः ॥ ४ ॥ | rāmaṃ surūpaṃ dṛṣṭvā sā kāminī vākyamabravīt | kastvaṃ kasmātsamāyāto bharttā me bhava cārthitaḥ || 4 || |
7 | 5 | एतौ च भक्षयिष्यामि इत्युक्त्वा तं समुद्यता । तस्या नासाञ्च कर्णौ च रामोक्तो लक्ष्मणोऽच्छिनत् ॥ ५ ॥ | etau ca bhakṣayiṣyāmi ityuktvā taṃ samudyatā | tasyā nāsāñca karṇau ca rāmokto lakṣmaṇo'cchinat || 5 || |
7 | 6 | रक्तं क्षरन्ती प्रययौ खरं भ्रातरमब्रवीत् । मरीष्यामि विनासाऽहं खर जीवामि वै तदा ॥ ६ ॥ | raktaṃ kṣarantī prayayau kharaṃ bhrātaramabravīt | marīṣyāmi vināsā'haṃ khara jīvāmi vai tadā || 6 || |
7 | 7 | रामस्य भार्य्या सीताऽसौ तस्यासील्लक्ष्मणोऽनुजः । तेषां यद्रुधिरं सोष्णं पाययिष्यसि मां यदि ॥ ७ ॥ | rāmasya bhāryyā sītā'sau tasyāsīllakṣmaṇo'nujaḥ | teṣāṃ yadrudhiraṃ soṣṇaṃ pāyayiṣyasi māṃ yadi || 7 || |
7 | 8 | खरस्तथेति तामुक्त्वा यतुर्दृशसहस्त्रकैः । रक्षसां दूषणेनागाद्योद्धु त्रिशिरसा सह ॥ ८ ॥ | kharastatheti tāmuktvā yaturdṛśasahastrakaiḥ | rakṣasāṃ dūṣaṇenāgādyoddhu triśirasā saha || 8 || |
7 | 9 | रामं रामोऽपि युयुधे शरैर्विव्याध राक्षसान् । हस्त्यश्वरथपादातं बलं निन्ये यमक्षयम् ॥ ९ ॥ | rāmaṃ rāmo'pi yuyudhe śarairvivyādha rākṣasān | hastyaśvarathapādātaṃ balaṃ ninye yamakṣayam || 9 || |
7 | 10 | त्रिशीर्षाणं खरं रौद्रं युध्यन्तञ्चौव दूषणम् । ययौ सूर्पणखा लङ्कां रावणाग्रेपतद् भुवि ॥ १० ॥ | triśīrṣāṇaṃ kharaṃ raudraṃ yudhyantañcauva dūṣaṇam | yayau sūrpaṇakhā laṅkāṃ rāvaṇāgrepatad bhuvi || 10 || |
7 | 11 | अब्रवीद्रावणं क्रुद्धा न त्वं राजा न रक्षकः । खरादिहन्तू रामस्य सीतां भार्यां हरस्व च ॥ ११ ॥ | abravīdrāvaṇaṃ kruddhā na tvaṃ rājā na rakṣakaḥ | kharādihantū rāmasya sītāṃ bhāryāṃ harasva ca || 11 || |
7 | 12 | रामलक्ष्मणरक्तस्य पानाज्जीवामि नान्यथा । तथेत्याह च तच्छ्रुत्वा मारीचं प्राह वै व्रज ॥ १२ ॥ | rāmalakṣmaṇaraktasya pānājjīvāmi nānyathā | tathetyāha ca tacchrutvā mārīcaṃ prāha vai vraja || 12 || |
7 | 13 | स्वर्णचित्रमृगो भूत्वा रामलक्ष्मणकर्षकः । सीताग्रे तां हरिष्यामि अन्यथा मरणं तव ॥ १३ ॥ | svarṇacitramṛgo bhūtvā rāmalakṣmaṇakarṣakaḥ | sītāgre tāṃ hariṣyāmi anyathā maraṇaṃ tava || 13 || |
7 | 14 | मारीचो रावणं प्राह रामो मृत्युर्धनुर्धरः । रावणादपि मर्त्तव्यं मर्त्तव्यं राघवादपि ॥ १४ ॥ | mārīco rāvaṇaṃ prāha rāmo mṛtyurdhanurdharaḥ | rāvaṇādapi marttavyaṃ marttavyaṃ rāghavādapi || 14 || |
7 | 15 | अवश्यं यदि मर्त्तव्यं वरं रामो न रावणः । इति मत्वा मृगो भूत्वा सीताग्रे व्यचरन्मुहुः ॥ १५ ॥ | avaśyaṃ yadi marttavyaṃ varaṃ rāmo na rāvaṇaḥ | iti matvā mṛgo bhūtvā sītāgre vyacaranmuhuḥ || 15 || |
7 | 16 | सीतया प्रेरितो रामः शरेणाथावधीच्च तम् । म्रियमाणो मृगः प्राह हा सीते लक्ष्मणेति च ॥ १६ ॥ | sītayā prerito rāmaḥ śareṇāthāvadhīcca tam | mriyamāṇo mṛgaḥ prāha hā sīte lakṣmaṇeti ca || 16 || |
7 | 17 | सौमित्रिः सीतयोक्तोऽथ विरुद्धं राममागतः । रावणोऽप्यहरत् सीतां हत्वा गृध्रं जटायुषम् ॥ १७ ॥ | saumitriḥ sītayokto'tha viruddhaṃ rāmamāgataḥ | rāvaṇo'pyaharat sītāṃ hatvā gṛdhraṃ jaṭāyuṣam || 17 || |
7 | 18 | जटायुषा स भिन्नाङ्गः अङ्केनादाय जानकीम् । गतो लङ्कामशोकाख्ये धारयामास चाब्रवीत् ॥ १८ ॥ | jaṭāyuṣā sa bhinnāṅgaḥ aṅkenādāya jānakīm | gato laṅkāmaśokākhye dhārayāmāsa cābravīt || 18 || |
7 | 19 | भव भार्य्या ममाग्र्या त्वं राक्षस्यो रक्ष्यतामियम् । रामो हत्वा तु मारीचं दृष्ट्वा लक्ष्मणमब्रवीत् ॥ १९ ॥ | bhava bhāryyā mamāgryā tvaṃ rākṣasyo rakṣyatāmiyam | rāmo hatvā tu mārīcaṃ dṛṣṭvā lakṣmaṇamabravīt || 19 || |
7 | 20 | मायामृगोऽसौ सौमित्रे यथा त्वमिह चागतः । तथा सीता हृता नूनं नापश्यत् स गतोऽथ ताम् ॥ २० ॥ | māyāmṛgo'sau saumitre yathā tvamiha cāgataḥ | tathā sītā hṛtā nūnaṃ nāpaśyat sa gato'tha tām || 20 || |
7 | 21 | शुशोच विललापार्त्तो मां त्यक्त्वा क्क गतासि वै । लक्ष्मणाश्वासितो रामो मार्गयामास जानकीम् ॥ २१ ॥ | śuśoca vilalāpārtto māṃ tyaktvā kka gatāsi vai | lakṣmaṇāśvāsito rāmo mārgayāmāsa jānakīm || 21 || |
7 | 22 | दृष्ट्वा जटायुस्तं प्राह रावणो हृतवांश्च ताम् । मृतोऽथ संस्कृतस्तेन कबन्धञ्चावधीत्ततः । शापमुक्तोऽब्रवीद्रामं स त्वं सुग्रीवमाव्रज ॥ २२ ॥ | dṛṣṭvā jaṭāyustaṃ prāha rāvaṇo hṛtavāṃśca tām | mṛto'tha saṃskṛtastena kabandhañcāvadhīttataḥ | śāpamukto'bravīdrāmaṃ sa tvaṃ sugrīvamāvraja || 22 || |
8 | 1 | नारद उवाच । रामः पस्पासरो गत्वा शोचन् स शर्वरीं ततः । हनूमता स सूग्नीवं मित्रञ्चकार ह ॥ १ ॥ | nārada uvāca | rāmaḥ paspāsaro gatvā śocan sa śarvarīṃ tataḥ | hanūmatā sa sūgnīvaṃ mitrañcakāra ha || 1 || |
8 | 2 | सप्त तालन् विनिर्भिद्य शरेणैकेन पश्यतः । पादेन दुन्दुभेः कायञ्चिक्षेप दशयोजनम् ॥ २ ॥ | sapta tālan vinirbhidya śareṇaikena paśyataḥ | pādena dundubheḥ kāyañcikṣepa daśayojanam || 2 || |
8 | 3 | तद्रिपुं बालिनं हत्वा भ्रातरं वैरसारिणम् । किष्किन्धां कपिरज्यञ्च रुमान्तारां समर्पयत् ॥ ३ ॥ | tadripuṃ bālinaṃ hatvā bhrātaraṃ vairasāriṇam | kiṣkindhāṃ kapirajyañca rumāntārāṃ samarpayat || 3 || |
8 | 4 | ऋष्यमूकेहरीशायकिष्किन्धेशोऽब्रवीत्सच । सीतां त्वं प्राश्यसेयद्वत् तथा राम करोमिते ॥ ४ ॥ | ṛṣyamūkeharīśāyakiṣkindheśo'bravītsaca | sītāṃ tvaṃ prāśyaseyadvat tathā rāma karomite || 4 || |
8 | 5 | तछ्रुत्वा माल्यवत्पृष्ठे चातुर्मास्यं चकारसः । किष्किन्धायाञ्च सुग्रीवो यदा नायाति दर्शनम् ॥ ५ ॥ | tachrutvā mālyavatpṛṣṭhe cāturmāsyaṃ cakārasaḥ | kiṣkindhāyāñca sugrīvo yadā nāyāti darśanam || 5 || |
8 | 6 | तदाऽब्रवीत्तं रामोक्तं लक्षमणो व्रज राघवम् । न स सङ्कुचितः पन्था येन बाली हतो गतः ॥ ६ ॥ | tadā'bravīttaṃ rāmoktaṃ lakṣamaṇo vraja rāghavam | na sa saṅkucitaḥ panthā yena bālī hato gataḥ || 6 || |
8 | 7 | समये तिष्ठ सुग्रीव मा बालिपथमन्वगः । सुग्रीव आह संसक्तो गतं कालं न बुद्धवान् ॥ ७ ॥ | samaye tiṣṭha sugrīva mā bālipathamanvagaḥ | sugrīva āha saṃsakto gataṃ kālaṃ na buddhavān || 7 || |
8 | 8 | इत्युक्त्वा स गतो रामं नत्वोवाच हरीश्वरः । आनीता वानराः सर्वे सीतायाश्च गवेषणे ॥ ८ ॥ | ityuktvā sa gato rāmaṃ natvovāca harīśvaraḥ | ānītā vānarāḥ sarve sītāyāśca gaveṣaṇe || 8 || |
8 | 9 | त्वन्मतात् प्रेषयिष्यामि विचिन्वन्तु च जानकीम् । पूर्वादौ मासमायान्तु मासादूर्ध्वं निहन्मि तान् ॥ ९ ॥ | tvanmatāt preṣayiṣyāmi vicinvantu ca jānakīm | pūrvādau māsamāyāntu māsādūrdhvaṃ nihanmi tān || 9 || |
8 | 10 | इत्युक्ता वानराः पूर्वपश्चमोत्तरमार्गगाः । जग्मू रामं ससुग्रीवमपशयन्तस्तु जानकीम् ॥ १० ॥ | ityuktā vānarāḥ pūrvapaścamottaramārgagāḥ | jagmū rāmaṃ sasugrīvamapaśayantastu jānakīm || 10 || |
8 | 11 | रामाङ्गुलीयं संगृह्य हनूमान् वानरैः सह । दक्षिणे मागयामास सुप्रभाया गुहान्तिके ॥ ११ ॥ | rāmāṅgulīyaṃ saṃgṛhya hanūmān vānaraiḥ saha | dakṣiṇe māgayāmāsa suprabhāyā guhāntike || 11 || |
8 | 12 | मासादूर्ध्वञ्च विन्यस्ता अपश्यन्तस्तु जानकीम् । ऊचुर्वृथामरिष्यामो जटायुर्द्धन्य एव सः ॥ १२ ॥ | māsādūrdhvañca vinyastā apaśyantastu jānakīm | ūcurvṛthāmariṣyāmo jaṭāyurddhanya eva saḥ || 12 || |
8 | 13 | सीतार्थे योऽत्यजत् प्राणान्रावणेन हतो रणे । तच्छ्रु त्वा प्राह सम्पातिर्विहाय कपिभक्षणम् ॥ १३ ॥ | sītārthe yo'tyajat prāṇānrāvaṇena hato raṇe | tacchru tvā prāha sampātirvihāya kapibhakṣaṇam || 13 || |
8 | 14 | भ्राताऽसौ मे जटायुर्वै मयोड्डीनोऽर्कमण्डलम् । अर्क तापाद्रक्षितोऽगाद् दग्धपक्षोऽहमभ्रगः ॥ १४ ॥ | bhrātā'sau me jaṭāyurvai mayoḍḍīno'rkamaṇḍalam | arka tāpādrakṣito'gād dagdhapakṣo'hamabhragaḥ || 14 || |
8 | 15 | रामवार्त्ताश्रवात् पक्षौ जातौ भूयोऽथ जानकीम् । पश्याम्यशोकवनिकागतां लङ्कागतां किल ॥ १५ ॥ | rāmavārttāśravāt pakṣau jātau bhūyo'tha jānakīm | paśyāmyaśokavanikāgatāṃ laṅkāgatāṃ kila || 15 || |
8 | 16 | शतयोजनचविश्तीर्णे लवणाब्धौ त्रिकूटके । ज्ञात्वा रामं ससुग्रीवं वानराः कथयन्तु वै ॥ १६ ॥ | śatayojanacaviśtīrṇe lavaṇābdhau trikūṭake | jñātvā rāmaṃ sasugrīvaṃ vānarāḥ kathayantu vai || 16 || |
9 | 1 | नारद उवाच । सम्पातिवचनं श्रुत्वा हनुमानङ्गदादयः । अब्धिं दृष्ट्वाऽब्रुवंस्तेऽब्धिं लङ्घयेत को नु जीवयेत् ॥ १ ॥ | nārada uvāca | sampātivacanaṃ śrutvā hanumānaṅgadādayaḥ | abdhiṃ dṛṣṭvā'bruvaṃste'bdhiṃ laṅghayeta ko nu jīvayet || 1 || |
9 | 2 | कपीनां जीवनार्थाय रामकार्य्यप्रसिद्धये । शतयोजनविस्तीर्णं पुप्लुवेऽब्धिं स मारुतिः ॥ २ ॥ | kapīnāṃ jīvanārthāya rāmakāryyaprasiddhaye | śatayojanavistīrṇaṃ pupluve'bdhiṃ sa mārutiḥ || 2 || |
9 | 3 | दृष्ट्वोत्थितञ्च मैनाकं सिंहिकां विनिपात्य च । लङ्कां दृष्ट्वा राक्षसानां गृहाणि वनितागृहे ॥ ३ ॥ | dṛṣṭvotthitañca mainākaṃ siṃhikāṃ vinipātya ca | laṅkāṃ dṛṣṭvā rākṣasānāṃ gṛhāṇi vanitāgṛhe || 3 || |
9 | 4 | दशग्रीवस्य कुम्भस्य कुम्भकर्णस्य रक्षसः । विभीषणस्येन्द्रजितो गृहेऽन्येषां च रक्षसाम् ॥ ४ ॥ | daśagrīvasya kumbhasya kumbhakarṇasya rakṣasaḥ | vibhīṣaṇasyendrajito gṛhe'nyeṣāṃ ca rakṣasām || 4 || |
9 | 5 | नापश्यत् पानभूम्यादौ सीतां चिन्तापरायणः । अशोकवनिकां गत्वा दृष्टवाञ्छिंशपातले ॥ ५ ॥ | nāpaśyat pānabhūmyādau sītāṃ cintāparāyaṇaḥ | aśokavanikāṃ gatvā dṛṣṭavāñchiṃśapātale || 5 || |
9 | 6 | राक्षसीरक्षितां सीतां भव भार्येति वादिनम् । रावणं शिशपास्थोऽथ नेति सीतान्तु वादिनीम् ॥ ६ ॥ | rākṣasīrakṣitāṃ sītāṃ bhava bhāryeti vādinam | rāvaṇaṃ śiśapāstho'tha neti sītāntu vādinīm || 6 || |
9 | 7 | भव भार्या रावणस्य राक्षसीर्वादिनीः कपिः । गते तु रावणे प्राह राजा दशरथोऽभवत् ॥ ७ ॥ | bhava bhāryā rāvaṇasya rākṣasīrvādinīḥ kapiḥ | gate tu rāvaṇe prāha rājā daśaratho'bhavat || 7 || |
9 | 8 | रामोऽस्य लक्ष्ममः पुत्रौ वनवासङ्गतौ वरौ । रामपत्नी जानकी त्वं रावणेन हृता बलात् ॥ ८ ॥ | rāmo'sya lakṣmamaḥ putrau vanavāsaṅgatau varau | rāmapatnī jānakī tvaṃ rāvaṇena hṛtā balāt || 8 || |
9 | 9 | रामः सुग्रीवमित्रस्त्वा मार्गयन् प्रैषयच्च माम् । साभिज्ञानञ्चांगुलीयं रामदत्तं गृहाण वै ॥ ९ ॥ | rāmaḥ sugrīvamitrastvā mārgayan praiṣayacca mām | sābhijñānañcāṃgulīyaṃ rāmadattaṃ gṛhāṇa vai || 9 || |
9 | 10 | सीताऽङ्गुलीयं जग्रह साऽपश्यन्मारुतिन्तरौ । भूयोऽग्रे चोपविष्टं तमुवाच यदि जीवति ॥ १० ॥ | sītā'ṅgulīyaṃ jagraha sā'paśyanmārutintarau | bhūyo'gre copaviṣṭaṃ tamuvāca yadi jīvati || 10 || |
9 | 11 | रामः कथं न नयति शङ्कितामब्रवीत् कपिः । रामः सीते न जानीते ज्ञात्वा त्वां स नयिष्यति ॥ ११ ॥ | rāmaḥ kathaṃ na nayati śaṅkitāmabravīt kapiḥ | rāmaḥ sīte na jānīte jñātvā tvāṃ sa nayiṣyati || 11 || |
9 | 12 | रावणं राक्षसं हत्वा सबलं देविमाशुच । साभिज्ञानं देहि मे त्वं मणिं सीताऽददत्कपौ ॥ १२ ॥ | rāvaṇaṃ rākṣasaṃ hatvā sabalaṃ devimāśuca | sābhijñānaṃ dehi me tvaṃ maṇiṃ sītā'dadatkapau || 12 || |
9 | 13 | उवाच मां यथा रामो नयेच्छीघ्रं तथा कुरु । काकाक्षिपातनकथाम्प्रतियाहि हि शोकह ॥ १३ ॥ | uvāca māṃ yathā rāmo nayecchīghraṃ tathā kuru | kākākṣipātanakathāmpratiyāhi hi śokaha || 13 || |
9 | 14 | मणिं कथां गृहीत्वाह हनूमान्नेष्यते पतिः । अथवा ते त्वारा काचित् पृष्ठमारुह मे शुभे ॥ १४ ॥ | maṇiṃ kathāṃ gṛhītvāha hanūmānneṣyate patiḥ | athavā te tvārā kācit pṛṣṭhamāruha me śubhe || 14 || |
9 | 15 | अद्य त्वां दर्शयिष्यामि ससुग्रीवञ्च राघवम् । सीताऽब्रवलीद्धनूमन्तं नयतां मां हि राघवः ॥ १५ ॥ | adya tvāṃ darśayiṣyāmi sasugrīvañca rāghavam | sītā'bravalīddhanūmantaṃ nayatāṃ māṃ hi rāghavaḥ || 15 || |
9 | 16 | हनूमान् स दशग्रीवदर्शनोपायमाकरोत् । वनं बभञ्च तत्पालान् हत्वा दन्तनखादिभिः ॥ १६ ॥ | hanūmān sa daśagrīvadarśanopāyamākarot | vanaṃ babhañca tatpālān hatvā dantanakhādibhiḥ || 16 || |
9 | 17 | हत्वा तु किङ्करान् सर्वान् सप्त मन्त्रिसुतानपि । पुत्रमक्षं कुमारञ्च शक्रजिच्चबबन्ध तम् ॥ १७ ॥ | hatvā tu kiṅkarān sarvān sapta mantrisutānapi | putramakṣaṃ kumārañca śakrajiccababandha tam || 17 || |
9 | 18 | नागपाशेन पिङ्गाक्षं दर्शयामास रावणम् । उवाच रावणः कस्त्वं मारुतिः प्राह रावणम् ॥ १८ ॥ | nāgapāśena piṅgākṣaṃ darśayāmāsa rāvaṇam | uvāca rāvaṇaḥ kastvaṃ mārutiḥ prāha rāvaṇam || 18 || |
9 | 19 | रामदूतो राघवाय सीतां देहि मरिष्यसि । रामबाणैर्हतः सार्द्धं लङ्कास्थै राक्षसैर्ध्रुवम् ॥ १९ ॥ | rāmadūto rāghavāya sītāṃ dehi mariṣyasi | rāmabāṇairhataḥ sārddhaṃ laṅkāsthai rākṣasairdhruvam || 19 || |
9 | 20 | रावणो हन्तुमुद्युक्तो विभीषणनिवारितः । दीपयामास लाङ्गूलं दीप्तपुच्छः स मारुतिः ॥ २० ॥ | rāvaṇo hantumudyukto vibhīṣaṇanivāritaḥ | dīpayāmāsa lāṅgūlaṃ dīptapucchaḥ sa mārutiḥ || 20 || |
Subsets and Splits
No community queries yet
The top public SQL queries from the community will appear here once available.